svētdiena, 2011. gada 31. jūlijs

Kopsavilkums



Divatā, ar diviem 125cc mocīšiem pieveicām aptuveni 2500 km.
Bijām ceļā no Vietnamas galvaspilsētas Hanoi valsts ziemeļos līdz lielākajai pilsētai Ho Chi Minh City, kas atrodas valsts dienvidos. Ceļā pavadījām 9 dienas.
Kopumā ceļojumā pavadījām nepilnas 3 nedēļas.
Pa ceļam apmeklējām tādas pilsētas kā Ha Long Bay, Hai Phong, Vinh, Hue, Da Nang, Hoi An, Nha Trang, Da Lat un visbeidzot Ho Chi Minh City.
Pēc tam ar lidmašīnu atpakaļ uz Hanoi.
Pa ceļam redzējām daudz un dažādu skatu, kurus drošvien neaizmirsīsim vēl ilgi.
2km augsti kalni, stāvas nogāzes. 50m augstas klintis ūdenī, skaistākās pludmales, augsti viļņi, zilākais ūdens.
Neaprakstāmi gardi augļi, sulīgi un gatavi, neiedomājamos veidos pagatavotas jūras veltes ar rīsiem vai nūdelēm.
Ļoti laipnie cilvēki, vienmēr gatavi palīdzēt un parādīt kā..
Tās ir tikai dažas no lietām, kuras pieredzējām.
Patiesībā ir diezgan grūti to visu aprakstīt vārdiem, jo šī ir zeme, kur tas viss ir jāpiedzīvo pašam.

Vienu vārdu sakot: Fantastiski :)

18 un 19. Diena Hanoi->LV




Ceļojuma noslēgums.

Diena, kad bija jāgatavojas lidojumam mājup - patiesībā pienāca diezgan ātri.
Protams nevēlējāmies visu dienu izšķiest un nedarīt neko, tādēļ atkal jāceļās augšā un jāņemās, jādarās, lai būtu, ko atcerēties.
Piecēlāmies diezgan agri, gardas brokastis un vēl jāpaspēj šur tur aizskriet, šo to nopirkt. Bija protams savs sarakstiņš jau sagatavos, ko atvest mājās.
Lielāko daļu jau bijām tomēr nopirkuši iepriekšējās dienās, bija palikuši pāris sīkumi.
Un galvenais - bija jāpaspēj atpakaļ 11:00 uz viesnīcu, lai paspētu vēl nomazgāties un izčekoties no viesnīcas līdz 12iem.
Izstaigājām pilsētu, nopirkām, kas bija jānopērk, jau atpakaļ viesnīcā un no recepcijas zvans!
Jūs variet palikt līdz 15:00. O super! Tas iepriecināja. :)

Tā nu sakrāmējām koferi, rokas bagāža - viss labi pārdomāts un varam čekoties ārā.
Lidmašīna bija tikai 11:25 vakarā, tā kā laika bija gana.

Forši bija arī tas, ka varējām pēc izčekošanās, līdz vakaram atstāt visas savas mantas viesnīcā + vēl bija sarunāts privāts auto, kas mūs aizvedīs līdz lidostai.
Tā kā mums bija vairākas stundas brīvas - atkal devāmies uz pilsētu un šoreiz jau bija cits mērķis - masāža.
Izgājām pus pilsētu, līdz beidzot atradām ko ļoti sakarīgu.
Atkal par smieklīgām naudas summām tikām kārtīgi izmasēti. ;)
Šoreiz atšķirībā no iepriekšējās masāžas - šī bija savādāka ar to, ka bija procedūras ar karstiem priekšmetiem.
Tika ienesta plastmasas kaste un tajā sainītis, kurš ir liels, smags un slapjš - smaržo pēc zāļu tējas - un tāds tika likts uz muguras (skausta), astes kaula un berzēts pa visu muguru - bet tik karsts, ka nevar izturēt, bet pēc tam gan labi!
Un vēl, uz kājām uzlika karstu dvieli, uz muguras arī - it kā apsedza, tad no muguras to karsto norauj nost un uzliek elpu aizraujošu aukstu dvieli un tad atkal sainīti uz kakla. Tāds karsta/auksta miksējums radīja neaprakstāmas sajūtas. Beigu beigās iznākums fantastisks :))
Tas ir tas, kas man pietrūks ļoti, katru otro dienu varētu iet uz tādām procedūrām... :)

Bija jau 6 un mums bija sarunāts tikties ar austrāliešu meiteni un aiziet uz vakariņām.
Viesnīcā šo laimīgā kārtā satikām, aizgājām uz hosteli, kur dzīvo visi ceļotāji un vesels bars (kādi 7 cilvēki, savākušies no visas pasaules, tur bija argentīna, anglija, austrālija) devāmies uz ļoti ļoti foršu restorānu!

Restorāns tiešām bija lielisks un kādi tik tur ēdieni nebija... :)
Sakarā ar to, ka mēs bijām daudz - pasūtījām daudz un dažādus ēdienus un katrs no atnestajiem šķīvjiem bija kopīgs.
Garneles, kalmāri, sēnes, vistiņas, rieksti, astoņkāji, catfish utt... nu A-Z visi ēdieni pa kārtu, katrs savā gaumē. Nu paradīze āzijas ēdienu gardēžiem :)
Tas tiešām bija kaut kas tāds, kas paliks atmiņā no šī ceļojuma :)

Nu jā.. pienāca jau vakars, bija jādodās uz viesnīcu - tad uz lidostu.
Ārā protams nakts un protams karsts +30 C.

Sagaidījām savu lidmašīnu un prom bijām.
Lidojām visu nakti, agri no rīta bijām Varšavā. Tur gaidījām 5h līdz lidojumam uz LV un jau ap 14:00 pēc Latvijas laika - ielidojām Latvijā, kur mūs sagaidīja lietus, drēgns laiks un tikai kādi +19.
Tas bija drausmīgi - tāda temperatūras atšķirība!
Bet nu beigu beigās - laimīgi mājas un viss kārtībā :)

trešdiena, 2011. gada 27. jūlijs

17. Diena Hanoi





Jau 17. diena? Tas nozīmē, ka rīt jau jālido projām!
Man jau tā sāk likties, ka katrai dienai varētu dot kādu nosaukumu vai arī katra diena ir paredzēta kādam mērķim.
Šodien bija 2 galvenie uzdevumi - saēsties tā riktīgi kārtīgi kā neesam vēl ēduši un aizčāpot uz tirgu.

Brokastis Rising Dragon Palace Hotelī bija kā vienmēr lieliskas. Omlete, tad pildītas banānu pankūkas un vēl saldā maizīte ar svaigiem augļiem un svaigi spiestu citrona-laima sula. Labi tādas brokastis ēst, kas dod enerģiju visai dienai! :)

Devāmies uz tirgu. Atkal - tāda mega kaulēšanās bija, bet jā, varu apstiprināt faktu, ka tika nopirkts viss, ko plānojām :)
Interesanti tas, cik šeit ir karsts. Nu vienkārši ārprātīgi!!! :)
Izejam ārā, smuki tikko no dušas, ar tīrām drēbēm - un jā - pietiek ar 2 minūtēm un pilnīgi ir jūtamas veselas piles, kas ripo uz leju pa muguru un dažbrīd kādas 5 reizē. Interesanti, ka visi šorti līdz pus pakaļai slapji, principā idēali. Sajūta tāda, kā pēc 40min skriešanas!

Šodien daudz labu lietu redzējām.
(Bildē var redzēt banānus).
Vienā rindā - vesela kaudze banānu - baigi daudz. Labākais tas, ka tie zaļie arī ir gatavi - tā vienkārši ir tāda šķirne. Viņiem sakarā ar to, ka šeit aug pašiem savi banāni - tie ir ļoti ļoti gardi. Ir mazie resnie, ar ļoti plānu mizu, dzelteni un saldi. Ir lielāki, tie arī ir ļoti garšīgi - viņi ir zaļi, no sākuma domājām, ka nav gatavi, pagaršojām - super! :)

Un vēl - jau nto dienu pēc kārtas dzeram ļoti gardu sulu. (atkal skat bildi).
Čalītim uz ielas ir sulu spiežamais aparāts un apbrīnojami, ko no tā kāta, kas līdzinās bambusam (bet noteikti nav bambuss, jo vidus nav tukšs) var izspiest tik daudz sulas. No viena tāda kāta sanāk sula vienam cilvēkam. Viņš pieliek ledu un piespiež mazliet laima, jo sula diezgan salda. Beigās - rezultāts labs - svaigi spiesta sula un ļoti garda :)

Reku vēl viena bilde - tas ir tas, ko vakar ēdu - ar astoņkājīšiem un kalmāriem un garnelēm :)

Šodien bija arī gardas pusdienas! :)
Man liekas, ka viss par ko rakstu ir gards - jo jā, ir jau arī - vēl nav bijušas vilšanās :)
Nu tā - pa dienu man bija Grillēta pīle medus/piparu mērcē ar rīsiem, dārzeņiem un veģetāro zupu. Klāt vēl citronu laima dzēriens un saldajā Saldēts jogurts ar mango. Ideāli :)
Mārtiņam arī bija rīsi, bet ar seafood (jeb jūras gardumiem). Un arī visādi labi smoothie (auksti padzērieni, pamatā uz svaigi spiestas sulas bāzes ar visiem augļa gabaliņiem).
Tas jau mums kļūst normāli - kopā 2 ēdieni un 4 dzērieni!

Bijām tā piekusuši no karstuma un ēšanas, ka bija jāiet uz viesnīcu atpūsties :D
Pēc tam bija jānopērk chop chopi :)))
Tie ir tie mani supergardie - garšīgie līčījveidīgie matainie augļi. Veselu 1kg šodien apēdu.:))
Šodien mūs nenormāli nošokēja cenas. Tagad jau zinam visas cenas katram auglim kilogramā, bet nu tas bija ārprāts. Ja HCMC pirkām Čopčopus pa 7000/kg, tad Hanojā tos piedāvāja par 60000/kg. Vienkārši nenormāli!!! Es nezinu, ko viņi domā - vai tas ir tādēļ, ka te ir tūristi vai kā? Bet arī HCMC bija daudz tūristu. Nu vnk sviests, es pat biju dusmīgs uz tiem tirgotājiem, kā var tā darīt - 10x uzcenojums. Nu tas nav normāli!
Beigās pa 30 nopirkām uzreiz no vienas zemnieces, bet arī dārgi.

Jā, tad pēc viesnīcas bija jāiet arī vakariņās! Gājām uz vienu vietu, kur bijām jau bijuši.
Vesels šķīvis ar ļoti daudz lielām tīģergarnelēm, apceptām sviestā un mīklā :)
Klāt olunūdeles ar daudz visādiem zaļumiem. Mārtiņam kalmāri arī visādiem dārzeņiem un ananāsiem un sēnēm. Super ēdiens - ļoti labi :)

Jā. Pa dienu bija visi 36 grādi. Naktī "tikai" 30 :)

Ā un varu pateikt vēl vienu lietu. Ir apstiprinājies fakts:
VIETNAMĀ ĒD SUŅUS.
Bildē ir skaidri redzams grillēts neliela auguma suns ar visu asti, purnu, ausīm utt. Izņemtas ir tikai iekšas. Rēali tur nav daudz ko ēst, tikai var apskrubināt ribiņas un tik cik ir uz stilbiņiem. Vietējie arī pirka. Mēs šoreiz laižam garām tādu iespēju. Nu re - bet vismaz tagad zinām, ka te ēd tos suņus.

Rīt jau 12:00 jāizčekojas no viesnīcas.
Un pašā vakarā jau jābūt lidostā.
Tas nozīmē, ka tuvākās 2 dienas, līdz atlidošanai uz LV - pieeja netam nebūs.
Bet bez stresa - šis noteikti nav pēdējais ieraksts, vēl tak būs jāsaraksta kā gājis būs rīt.
Pagaidām - uz redzēšanos :)

otrdiena, 2011. gada 26. jūlijs

16. Diena. HCMC -> Hanoi




Rīts?
Ok. Uz tirgu pēc augļiem.
1 kg savus gardos matainos līčijveidīgos augļus iegādājos pa 25 santīmiem. Labi ne? :)
Atkal riktīgi noēdos. Viens vietējais pateica, ka šie augļi ir pieejami tikai 4 mēnešus gadā. Ak kā man paveicās tādā gadījumā :)
Mārtiņam protams - passion fruit. Bet rīt gan jāprovē kaut kas cits, jo vairs neesam tur, kur bijuši.

Kāda ir iespēja, ka ejot no tirgus uz savu numuriņu garām recepcijai - saimniece neuzaicināja uz brokastīm, ceptas olas un gardā maize + kafija. Proootams :) atteikties nevarēja!

Pēc 1kg augļu apēšanas bija uzdevums. Tikt izmasētiem.
Gājām iekšā 3 stāvu SPA, HCMC centrā.
Mūs katru masēja ļoti pieredzējuši, spēcīgām rokām - vietnamieši. Vēl tikai jāpiebilst, ka viņi bija akli un es uzskatu, ka tas ka viņiem atņemta redze - viņiem ir dotas nepārspējamas spējas sajust cilvēka ķermeni un likt kustēties rokām tā kā to nevarētu izdarīt neviens redzīgais. Veselu stundu tikām masēti - pilna ķermeņa masāža, no galvas, līdz pēdām - tas bija vienkārši neatkārtojami. Visi muskuļi tika izmasēti, visi iespējamie kauli izkrakšķināti un visas locītavas izstaipītas. Vienkārši ideāli :)
Lieki piebilst, ka tas katram mums izmaksāja 1.50 Ls :D
Protams, ka pašiem masieriem iedevām vēl pa 20 tūkstošiem.

Tālāk bija jādodās paēst. To izdarījām ļoti foršā vietā.
Es uzēdu olu nūdeles ar astoņkāji, kalmāriem un garnelēm :) Tas bija fantastiski!
Mārtiņam tika gards rīsu maisījums ar garnelēm.
Padzērām pa ledus kafijai ar kondensēto pienu un M. vēl dzēra mango saldējuma kokteili (protams no īsta mango, vnk putriņa uztaisīta ar saldējumu), bet man bija greipfrūts ar pienu - jeb milkshake. Es gribēju greipfrūtu ar saldējumu, bet M. mango ar pienu, bet nekas, mēs nedusmojamies uz vietējiem, jo viņi vispār nerubī angliski un kļūdas ir piedodamas :) Tāpat bija tik ļoti gardi :)

Tālāk ar taksīti uz lidostu.
Ar Jetstar Pacific Airlines lidojām no HCMC uz Hanoi.
2h lidojums un galā esam.
Jau tumšs 8 vakarā.

Autobusā satikām arī vienu ceļotāju, sievieti, kura dzimusi krievijā, 8 gadu vecumā pārcēlusies uz Japānu ar savu ģimeni, tur nodzīvojusi 10 gadus, un tagad pēdējos 10 gadus dzīvo Austrālijā.
Tīri interesanti bija parunāties :)
Tādēļ arī visi 3 aizgājām kopā vakariņas. Riktigi izsmējāmies un izrunājāmies. Bija forši.
Pa ceļam arī satikām visādus ceļotājus, palīdzējām atrast ceļu, jo mums ir navigācija un šeit jau esam kā vietējie, tjipa :D

Vakariņas arī bija labas. Rīsi, mixētie, ar liellopu. Bija labs!
Tagad jau vakars. Rīt jāiet uz tirgu un uz jāstaigā pa pilsētu.
Brokastīs gan baigi norīsimies viesnīcā - te gardas brokastis un ļoti labi var paēst.

Forša diena. Ļoti ļoti :)

pirmdiena, 2011. gada 25. jūlijs

15. Diena






Šī diena bija paredzēta pilnībā atpūsties.
Labi izgulējušies, devāmies lejā uz tirgu, kas ir 15m attālumā no viesnīcas pēc svaigiem augļiem. Bet pa ceļam mūs pārsteidza saimniece. Un protams, ka piedāvāja uztaisīt gardas brokastis, no kurām nebija iespējams atteikties. Ceptas olas un tā garā franču maize, ļoti svaiga, te ir populāra!

Bet vienalga, pēc tādām garšīgām brokastīm bija jādodas uz tirgu pēc augļiem. Nu vismaz saldajā :)
Es sev paņēmu 1kg līčijas. Bet tās garšīgās, kurām ir tādi kā kātiņi, matiņi, nez kā lai pasaka. (skat bildi) Bet vienalga garšīgas.
1 kg šo ekskluzīvo augļu maksāja 20 santīmus.
Mārtiņš paņēma 1kg Passion fruit.
Saimniece pastāstīja, ka Passion fruit izraisa miegainību un ja esi stresains - nomierina. To gan mēs nezinājām.

Lai nu kā - pēc paēšanas devāmies uz Ben Tanh tirgu. It kā skaitās kaut kas baigi kruts un obligāti jāredz, bet tur jau tā problēma, tur tūristu ir vairāk kā vietējie, līdz ar to viss tas tirgus ir tā tendēts uz tūristiem. Nebija interesanti. Labāk mūsu vietējā tirgū pakaulēties, Bet za to es tiku pie apaviem jee :)
Nopirkām arī žāvētus augļus. Tie bija labi - ananāsi!

Pēc tirgus - apmeklējām kara muzeju.
Tā gan bija štelle. Ļoti interesanti. Kara tehnika, tanki, aviācija, iznīcinātāji, ložmetēji, helikopteri, bumbas, ieroči, šausminošas fotogrāfijas, apraksti. Baigi. Protams, jāņem vērā komunistiskā pieskaņa un propoganda, bet nu tik un tā interesanti.
Tad gan atpakaļ uz mūsu rajoniņu un vakariņās uz foršu restorānu.
Es ēdu gardus mazos ēdamos gliemežus ar riekstiem un un tur tas ēdiens bija tiešām ļoti garšīgs.
Mārtiņam bija zupa ar nūdelēm un gliemežiem. Pēc tam vēl zivju uzkodas ar gardu mērcīti un beigās saldais. Protams klāt vēl ledus kafija ar pienu :)

Rīt pēcpusdienā lidojam atpakaļ uz Hanoju :)
2000km tiks pieveikti divās stundās nevis 8 dienās ;)

svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs

14. Diena Ho Chi Minh

Varējām atļauties vairs necelties 6:00 un izbraukt 8:00, jo nebija nekur vairs jābrauc. Un pat negribējās arī. Ne jau šajā pilsētā.
Bet rīts iesākās tā patīkami, mierīgi.. piecēlāmies pēc 8 un bez steigas nogājām uz 1. stāvu - saimniece speciāli mums pagatavoja nelielas brokastis - gardi ceptas maizītes ar ķiploksviestu un Saigonas reģiona kafiju ar pienu. Jammī :)

Šīs dienas galvenais mērķis bija pārdot mūsu mocīšus.
Tos mēs bijām nopirkuši Hanojā ar domu, ka pārdosim HCM.
Bija vēl variants tos īrēt Hanojā, tad satraukties, ka tos nesadauzam, izmest lieki naudu, tad vēl tērēt miljonu (dongus protams), lai atgādātu ar vilcienu tos atpakaļ uz Hanoju.
Sarežģīti, bet viss ir droši.
Tā vietā izvēlējāmies riskantāko, bet interesantāko variantu - tos nopirkt.
Un ja nu nepārdodam? Tad žēl, zaudēta nauda.
Bet vienalga nopirkām.
Hoteļa īpašniece pie brokastu galda atkal jau kuro reizi izrādīja savu patieso ieinteresētību palīdzēt, rūpes un laipnību. Viņa deva derīgus padomus moču pārdošanā. Un kas pats galvenais - teica, ka pēcpusdienā mums iedos līdzi cilvēku, vietējo vietnamieti, kurš parādīs mums to vietu, kur varēsim pārdot močus. Un atkal jājautā - vai nav lieliski?

Jau kādu nedēļu atpakaļ biju ielicis iekš couchsurfing.org paziņojumu, ka būsim HCM un pārdosim močus - varbūt kādam ceļotājam ir interese. Vienam interese bija. Sazinājāmies e-pastiski un norunājām tikšanos uz šodienas pēcpusdienu.
Beigās sanāca tā, ka tikšanos nācās pārcelt uz kādiem 5 vai 6. Šis izrādījās aizklīdis ar draugiem kaut kur paēst. Bet ātri vien jau bija atpakaļ un varējām braukt pie viņa, bet neraža - pusceļā vienkārši tik bezcerīgi sāka gāzt, ka nu bija jāslēpjās visiem spēkiem! Tā gāza! Drausmas, un tas pērkons/zibens - mega spēcīgs.
Veselu stundu nogaidījām, kad pāries, nepārgāja - dabūjām doties atpakaļ uz viesnīcu.

Interesantākais tas, ka šodien Vietnamā beidzot sākās lietus sezona. Lietus sezona, kurai bija jāsākas jau pirms mēneša. Bet vislabākais, ka no visām 8 dienām, kad braucām no Hanojas - lija tikai vienu pusi dienas - pašu pirmo. Ideāli - jā ideāli laikapstākļi braukšanai :) Ar to mums ļoti ļoti paveicās.

Nāca jau plkst 21:00. Izskatījās, ka lietus ir pārgājis, uzrakstīju sms, ka braucam pie čalīša. Un tad notika, kas ļoti interesants: Lai paskatītos vai ārā līst vai nelīst - izdomāju noiet pāris pakāpienus pa trepītēm uz leju, lai sajustu lietu - kā gadījās kā nē, manas čības mani totāli pievīla un es smuki, pa betona, slidenām flīzēm smuki uz muguriņas nokritu pa tām trepēm līdz pašām beigām. Pats galvenais, ka krītot gaisā uzmetu moča atslēgas, kur viņas nokrita - nezinu, ārā tumšs, bet ar kreiso roku krītot aizķēru 3 metrīgu palmu, kura bija iestādīta aptuveni metru lielā māla podā un sakarā ar šīs palmas krišanu - kā domino kauliņi - tika paķerti vēl pāris podi un stādi. Galu galā es atrados uz zemes, peļķē, apkrauts ar palmām, lauskām, zemi no podiem, ar pazaudētu atslēgu, aizlidojušu čību, sagāztiem augiem un saplēstiem podiem. Vismaz pārliecinājos, ka vēl mazliet līst! :D
Protams saskrēja viss viesnīcas apkalpojošais personāls. Es saimniecei teicu, ka baigi traki, ka podi saplēsti, viņa tikai - Dont worry dont worry, galvenais, ka pašam nekas nekait.
Nu bija jāatrod atslēga, jo savādāk močus jau nepārdosim.
Mārtiņš laimīgā kārtā to atrada - bija iekritusi citā puķpodā.

Forši - pa nelielu lietu, vidēji slapji, un 1h ilgas maldīšanās atradām čalīti.
Īsāk sakot - pēc aptuveni 30min garām sarunām - vienojāmies, ka viņš pērk ABUS močus!!! Wuhuuu! Uzdevums izpildīts. Cena ok, un mēs visi laimīgi. Lai viņš pēc tam ņemās un pārdot moci citiem ceļotājiem. Mums galvenais no tiem ātri bija tikt vaļā. Vēl ar viņu aprunājāmies, uzzinājām daudz jaunas un ļoti noderīgas informācijas.
Ja pa dienu bija jāskaita cik tūkstoši palikuši, tad jau vēlā vakarā bijām atkal kļuvuši par multimiljonāriem. Man patīk :))

sestdiena, 2011. gada 23. jūlijs

13. Diena Ho Chi Minh City - SASNIEGTS GALAMĒRĶIS

Ticiet vai nē, bet mēs esam sasnieguši galamērķi!!! :)
Ir pievarēti vairāk kā 2000km un esam galā! Sēžam viesnīcā, skatamies TV un tulīt iesim uz pilsētu.

Vakar ceļš bija interesants, pabraucām atkal mazliet pa kalniem.
Vienā superīgā vietā piestājām, lai iedzertu ledus kafiju. Tā tur bija tik ļoti garda :)
Un kāda cilvēkiem šeit ir attieksme. Tas ir kaut kas neaprakstāms! Tik tiešām. Tik ļoti izpalīdzīgi, laipni, saprotoši.
Mēs sēdējām ērtos krēslos ielas malā. Čuvaki krāva līčijas smagajā un veselu ķekaru atnesa mums, lai uzgraužam. Baigi labās bija. Kādu stundu nosēdējām un vērojām rosību.Interesanti tā pasēdēt paskatīties. Var ieraudzīt daudz ko, ko neredzam, kad steidzamies.

Pirms pašas lielās Ho Che Minh apmaldījāmies, jo pazuda navigācijā karte.
Bija jābrauc uz dullo un prasot cilvēkiem ceļu.
Beigu beigās kaut kā atradām ceļu uz centru un arī navigācija parādījās.
Bet nu tas bija murgs - HCM satiksme ir pats murgainākais, ko es jebkad esmu redzējis. Šodien iesim ar kājām.
Katrā virzienā 3 joslas un pa tām vienā minūtē pabrauc garām kādi triljons cilvēki. Tas tiešām ir tāds murgs. Tāds bardaks, stress, ņemšanās, darīšanās, šūšanās! Vnk drausmas!
Bet tikām galā !:)

Atradām arī ļoti labu viesnīcu.
Viesnīcu, kurai varētu dot 10 zvaigznes attieksmes ziņā!
Mēs atbraucām, čalīši uzreiz močus iestūma iekšā, iedeva mums jauku numuriņu. Atnesa Welcome drink, jeb 4 dzērienus kā "laipni lūgti" sveicienus. Uz istabiņu arī atnesa vakariņas un šorīt no rīta pabaroja ar brokastīm un tikko atnesa vēl 2 dzērienus. Ā jā, aizmirsu pateikt, ka tas viss ir bez maksas, jo viņi grib mums palīdzēt justies labi un nav brīnums, ka šī viesnīca visā lielajā HCM ir novērtēta visaugstāk - uz 9.8 ballēm!
Nevienam tik daudz nav. Tādēļ arī es silti iesaku - ja jūs kādreiz nonāksiet HCM, tad obligāti jāpaliek XUAN HUE HOTEL. Super vnk super.
Ā un tikko pajautāja vai ir nepieciešams izmazgāt mūsu veļu. Jā protams, ak bez maksas? Jā protams :))
Nu - pasakiet - vai nav super? :)

Un vakar vispār normāli paveicās. Pašā pašā finišā - nu tā bija kāda zīme laikam.
Karoč - braucam, meklējam viesnīcu, ārā tumšs, jau sākt mākties debesis, neko nevar atrast, satiksme murgs, telefons lādējas ārā un te pēkšņi, uz pēdējām telefona baterijas atliekām - atrodam viesnīcu, tikko piestājam pie viesnīcas - uzreiz vnk drausmīgi mežonīgi sāk gāzt lietus. Nu kā tā var paveikties? :)
Bijām tik laimīgi!
Nesalijām
Atradām viesnīcu
Telefons vēl neizlādējās

Nu lūk. Šodien jāpavazājās pa HCM, jāpaskatās kas un kā, jāaiziet uz Kara Muzeju un tad jau rīt jābrauc uz Hanoi, jāpievar šie vairāk kā 2000km atpakaļ. Šoreiz jau bez mocīšiem.

Nu tā. Mērķis ir sasniegts :)
Vēl vajadzētu ielikt tādu kā kopsavilkumu, bet to mazliet vēlāk.

Starp citu. Es vēl turpināšu rakstīt arī par to, kā mums ies šodien un rīt.
(Kad vien būs pieejams internets)
Un vēl man ir doma ielikt vairākus rakstus, piemēram, par Vietnamiešu ēdieniem, dzērieniem, augļiem, dzīvniekiem, transportu utt.