Bildes būs vakarā, protams, ja nets atkal nepiečakarēs!
Tā kā vakar tā skrējām 300km līdz Quy Nhon, tad šodien arī bija mazliet mazliet jāiespringst un jātiet līdz Cam Ranh.
Aptuveni 260km. Liels gabals, bet mēs bijām gudrāki. Cēlamies 6 un 8 jau bijām uz mocīšiem.
Diemžēl paskatoties debesīs - tās nebūt neiepriecināja, jo jau no 8 rītā saule cepināja neizturami - nebija neviena mākoņa, bet skaidras debesis Vietnamā ir katastrofa.
Pats galvenais, ka braucot cauri ciemiem un pilsētām - klusums. Uz ielām vairs neviens netusē, bet slēpjās savos domikos, kaut kur ēnā, pie ventilatoriem. Dīvains skats.
Es šodien novēroju ļoti jocīgu parādību. Vienalga ir vai nav karsts - Vietnamā nav gājēju!
Vai nu viņi brauc ar auto (retais), vai ar mocīšiem (gandrīz visi) vai ar riteņiem (jaunieši, skolnieki, zemnieki). Bet cilvēki - vienkārši kājāmgājēji nav! Tikai tik daudz cik pāriet ielu! Ja to tā ievēro, tad interesanti skatīties..
Nu jā, un atgriežoties pie tā, kādēļ mums šādi vajag braukt - izskaidrojums viens.
Rīt ir lielā diena, kad brauksim cauri Dalatai. Šī ir viena no tām pilsētām, kādēļ braucam uz Vietnamu. Pilsēta kalnu kalnos un ceļš līdz tai un arī pēc tās ir kalnains, līdz 2.5km augstumā ir kalni un skati ir neaprakstāmi!
To rīt piedzīvosim uz savas ādas. Galvenais, lai brauciens notiktu gaišajā dienas laikā. Tādēļ arī rīt ceļamies agri, braucam nu jau vairs ne tik daudz un baudam skaisto dabu.
Brauksim arī uz Elefant Waterfall. Kas tas ir? To lasiet nākošajā rakstā.
Starp citu, te ir ļoti draņķīgs internets. Tad ir tad nav. Citos hoteļos vispār nav, lai gan saka, ka ir utt. Tapēc arī nevaru katru vakaru ielikt pa rakstam.
Ā un es šeit nevaru joprojām nopirkt apavus. Es savus flipflopus esmu mazliet pieķūnējis, bet tik un tā nav aršans.
Šodien iebraucām veikalā, kur pārdod apavus. Skatos, pie kediņas pielikta birka, kādi izmēri ir pieejami veikalā un prikols tāds, ka lielāks par 43 vispār pat netiek piedāvāts, ne jau ka viņš nav uz vietas vai kā, bet vienkārši, tāda izmēra nav! Esmu šokā :))
Bet ja godīgi - šodien laikam redzēju kā izskatās tas, ko sauc par paradīzi zemes virsū.
Sēdējām kafejnīcā, jūras krastā, dzērām no kokosrieksta suliņu, palmas, baltas smiltis, salmu lietussardziņi virs sauļošanās krēsliem un zili zaļais okēana ūdens. Tik ļoti labs skats :) Sen jau gaidīju, kad tādi būs un šajā galā pludmales ir brīnumaini skaistas.
Protams, ka gājām arī peldēt. Bet mazliet aplauziens! Jo ieejot ūdenī, likās, ka tas ir kādus 29 grādus silts. Principā atveldzēties nevarēja, tikai saslapināties! :)
Bet tik un tā - ūdens tik skaidrs un caurredzams, ka nevarēja nenopeldēties.
Un vispār, esam uzsūkuši tik daudz skaistu skatu, ka nezin, kur lai to visu glabā.
Līdz ar saulrietu ieradāmies Cam Ranh pilsētā. Un šo pilsētu es uzskatu par robežpilsētu starp Ziemeļiem un Dienvidiem.
Šajā pilsētā ir jūtama rietumnieciskā pieskaņa. Ir pat veseli 3 lielveikali, kur kā normālā valstī var nopirkt pārtiku!!! Nav vairs jāiet uz tirgu, vai jāpērk uz ielas, kā tas ir visās pārējās pilsētās. Un te arī ir drēbju veikals. Nu tāds normāls un ļoti daudz lietu, vietu un skatu, atgādina normālu attīstītu pilsētu - mums saprotamu.
Es domāju, ka HCMC būs pilnīgs pretstats Hanoi.
Arī pa ceļam vairāki uzraksti (uz zīmēm un plakātiem) parādās arī angļu valodā.
Protams, no 50 zīmēm uz vienas ir uzrakstīts SLOW vai WARNING, bet nu tomēr tas ir vairāk kā nekas.
Nu jā, tātad rīt jātiek tālāk par Dalatu, jāpaliek tur pa nakti un tad kā no rīta celsimies - brauksim uz HCMC. Un galamērķis būs sasniegts :)
P.S. Šobrīd rakstot šo ziņu - esam Dalatā. 1500m augstumā. Superīga pilsēta, bet par to sīkāk vakarā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru