7. diena Kalni

Pagaidām, šo dienu es uzskatu par to dienu, kādēļ uz šejieni braucu.No rīta izdomājām, ka nav jēgas elpot putekļus un triekties pa šoseju un tikai izvairīties no pretī braucošajiem maniakiem. Ir jāizdomā cits ceļš, tādēļ nolēmām braukt pa mazu ceļu.

Iebraucām ļoti ļoti dziļos laukus un kā par laimi vispār nevienu reizi neapmaldījāmies (kaut gan zīmes saprast gandrīz nevar). Nu moins, tajos mazajos ciemos - nu es pat nez.. nu smuki, nu! :)

Tur nav ko daudz rakstīt - tas nav uzrakstāms - to var tikai izbaudīt, braucot cauri, ka pilnīgi katrs, kurš ierauga, uzreiz smaida, sveicina, paskrien līdzi :)

Un nejau tas vien, tas miers un klusums, un tajā pat laikā - rosība. Un nevar īsti arī saprast, ko tie cilvēki domā, ko ikdienā dara, par ko sapņo un cik labi viņiem ar to, kas viņiem ir.

Nevienu brīdi nenožēlojam, ka braucām šeit un te seko, līdz šim, galvenā atziņa - jābrauc pa mazākas nozīmes ceļiem un tikai pa retam jāaizbrauc līdz lielceļam.

Mazie ceļi ir ideālā kārtībā.

Pēc tam braucot tālāk sākās kalni. Neko tādu es nebiju savā dzīvē redzējis, ka visu laiku braucot, ir kalni kalni kalni, stāvas klintis, stāvi apauguši kalni, līkumi, kāpumi, strauji kritumi. 700m augstumā, tad atkal lejā, pa ieleju starp kalniem, starp mazajiem ciemiem, gar govīm, suņiem, bērniem. Tad atkal kalnā, skats uz leju..

Vienvārdsakot - kā pasakā.

Lai gan nobraucām kādas 5h pa kalniem un vismaz 100 - 150km - laikam vairāk par vienu rindkopu nevarēšu uzrakstīt - jā - bija tik ļoti skaisti :)

Jau līdz ar tumsu, nezinājām vai braucam pareizi. Paldies pieklājīgajiem vjetnamiešiem, kas apstājās un teica, ka arī brauc uz to pašu pilsētu, kuru mums vajag, tādēļ teica, lai seko viņiem un braucām kopā :)
Baigi forši, ka tā! :)
Man beidzās priekšējais lukturis. Rīt jāsamaina.

5km pirms šīsdienas galamērķa Mārtiņam pārsprāga riepa. Un arī tad draugi vjetnamieši, kuri rādīja ceļu, nepameta mūs un uz 10km/h braucot, pavadīja līdz servisam. Parādīja kur tāds ir. Un ar Mārtiņa mocīti brauca pats vjetnamietis, jo viņš

maziņš un viegls :)

Pa 75 sant bija salīmēta kamera un viss samontēts atpakaļ. Ideāli :)

Tikmēr pienāca klāt vēl cilvēki, viskko prasīja, kā iet utt, pēc tam pieteicās palīdzēt atrast hoteli. Vai nav ideāli. Un palīdzēja arī. Un arī augļus palīdzēja atrast. Kāpēc? Jo viņiem patīk palīdzēt. Ļoti laipni cilvēki, tik tiešām :)

Un aizdomas, ka suņi tiek apēsti ir diezgan pamatotas, bet par

to kādā citā reizē :D

Šodien nobraukti aptuveni 270km

Un esam jau Dong Hoi.

Ā un kā jau komunistiskā valstī - propaganda - haha, tas ir kaut kas! Es tagad nojaušu kā bija psrs laikā :) Miljons bildes varētu ielikt ar propogandas plakātiem. Un cilvēki uz ielas arī sēž, pieslēguši mikrofonu pie tumbas un kaut ko lasa, ko valdības vīri liek...