svētdiena, 2011. gada 17. jūlijs

6. diena Vinh

Diena sākās ar, laikam jau varētu teikt, aizgulēšanos.
Ja parasti bijām augšā 6 vai 7, tad tagad bija kādi 8 vai laikam pat visi 9. Kamēr sataisijāmies - visi 10.

Mazliet lija no paša rīta, bet pēc tam visas dienas garumā bija ļoti karsts. Un kas pats interesantākais - es vēl līdz šim neesmu redzējis pilnīgi skaidras debesis, pat ne kādu zilu spraugu - vislaik ir tāda kā dūmaka, bet labi vien ir, jo tikko kā jūt nelielu saules spīdēšanu tā ir 11 no 12 UV tiem stariem, ļooooti spēcīgs iedegums un kurš vispār teica, ka caur mākoņiem nevar nocep
ties? Tagad visas kājas nodegušas un plaukstas arī :)
Galvenais ar laiku ir tas, ka ir lijis vēl mazāk kā LV (ja nemaldos). Lai gan tagad tieši ir Jūlijs, kas ir plūdu laiks - lijis ir tikai vienu dienu!
Super :)

Plūdi. Jā. Tos mēs redzējām gan un skats ir neaprakstāms. Izskatās, ka cilvēki ir pieraduši pie plūdiem, jo mājas uzceltas uz tādiem kā nelieliem paaugstinājumiem un ir drošas pret plūdiem. Bet visi lauku zem ūdens. Viss cik vien skats tālu sniedzās ir ūdenī, izņemot mājas un ceļus! Baigi :)

Un cik gardas pusdienas bija. Bildē var redzēt - kazas gaļiņa ar sezama sēkliņām, un tās lapas. Paņem vienu lielo lapu, uzliek uz tās gaļiņu, kas pamērcēta gardajā mērcītē (tās vispār viņiem sanāk ideālas), uzliek ananāsa šķēlīti un piparmētras lapas. mmmmm labi vai ne? :))

Dēļ navigācijas nomaldījāmies un lieki nobraucām kādu stundu - 30-40km... Bet ja nebūtu nomaldījušies, tad nebūtu redzējuši to, ko redzējām.

Cilvēki vispār ir superlaipni. Pietiek tik apstāties ceļa malā, ka 3 čomi jau ir klāt un gatavi pastāstīt un parādīt un ja labi vajag, tad arī aizvest. Viņi mums ir navigācijas vietā :D

Kas vēl tāds? Principā, šis bija tāds kā pārbrauciens, vairāk vai mazāk, bet tik un tā sanāca redzēt atkal ko neredzētu. Speciāli nobraucām no lielā ceļa, un speciāli nobraucām arī no mazā ceļa. Starp rīsu laukiem..... Skaisti... fonā augsti, stāvi kalni, miers, klusums un cilvēki, kas zina savu vērsi, rīsu lauku un mocīti. Vairāk neko viņiem nevajag.

Man salūza mocis :D
Bet baigi labi, ka pilsētā, kurā serviss ir uz katra stūra.
Čuģiks pa 2 Ls sataisīja man viņu, sačinīja elektrību un nomainīja sabirušos gultņus aizmugurējajā asī. Un vēl pie tam zibens ātrumā. Man liekas, ka tas gultnis dārgāk par 2Ls maksāja, kā viņš paņēma ar visu darbu :D

Vakarā līdz ar tumsu sasniedzām pilsētu Vinh.
Nenormālākais gabals tika nolauzts. Kopā kādi 280km.
Vakarā - viesnīcā administratore jautāja: Do you travel? :)
Yes we do, jo to varēja pateikt pēc mūsu pārgurušajām un melnajām sejām, no visiem putekļiem un izplūdes gāzēm. Tādēļ arī vajadzēja lietot maskas. Viņas lieto 90%

Labi, ka miegs bija labs un daudz spēka jaunai dienai! :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru